sāp.

19:43

Rrr. Tikko rakstīju, ka man patīk grūtības. Nē, tā tomēr nav īsti taisnība.

Zinu kādu meitenīti. Saucu viņu par Šņukucīti. Šņukucītim nesen palika septiņi gadiņi. Šņukucītis ir liela pļāpa. Viņai patīk Zibens Makvīna spēļu kārtis, princeses lielās kleitās un kino filma "Supersuns Bulta". Uz septīto dzimšanas dienu Šņukucītim uzdāvināja jaunu divriteni. Nu jā. tas bija notikums. Tagad viņa sajūsmināta brauc līdzi tētim un bračkam, ne vairs velkoties astē, bet liekot rīt putekļus. Ha. Šņukucim patīk dauzīties, dejot un ākstīties. dažkārt stāstīt pārspīlētus stāstiņus. Un zīmēt krievu kosmononautus uz Mēness. Viņai ir pelēkas acis, vasarasraibumiņi. un.. Šņukucim nav matiņi. Un viņai ir alerģiska ādiņa.

Nu nieks taču tas ir! Nav matiņi. Nu un? Liela muiža! Brūsam Vilisam arī nav. Kirkorovs un Britnija paši sev nodzina. Es arī varbūt kādreiz to izdarīšu.

bet ko nozīmē 7 gadus jaunai jaunkundzei būt bez matiņiem?

nepietiek ar to, ka vienaudži dažkārt smejas. tantes skatās lielām acīm. un ārsti rausta plecus. Šņukucītis ir slimnīcā nogulējis, šķiet, sesto daļu sava mūža. saņēmis lielas un briesmīgas potes. bet turējies godam. man tikai skatīties un brīnīties, cik daudz tajā bērnā ir apņēmības un drošsirdības.
Bet zini, kas mani tracina? Tas, kāda ir bērnudārza attieksme. Reiz, kad Šņukucis pēc ilgāka slimnīcā pavadīta laika beidzot bija atpakaļ bērnudārzā, audzinātāja ieraudzīja, ka viņa kasa savu ādiņu. Jo viņai ir alerģija pret kaut ko, ko ārsti jau gadiem ilgi neprot uzrakt. audzinātāja to ieraudzīja un pateica: man pretīgi skatīties. tev taču jāiet mājās.
Rrr.
Tuvojas māmiņdiena. Šņukucis un pārējie grupiņas bērni mācās skaistas dejas, ar ko sveicināt māmiņas. Jā, mazajai padodas tā dejošanas padarīšana. Deja ir mans vājais punkts. Bet Šņukucis gan dod riktīgi vaļā. Un tā, vakar Šņukucītim mamma aizgāja uz bērnudārzu. Un skatās - visi bērni dejo, bet Šņukucis sēž maliņā. Kā tā? Pienāca klāt audzinātāja un teica, ka Šņukucis nedrīkstēšot dejot, jo viņai nav mati. Deja ir tikai veseliem bērniem. Viņa bojās kompozīciju. Aaa! Kā tā vispār drīkst pateikt!? nepietiek jau ar to, ka Šņukucim ir astoņreiz grūtāka dzīve kā pārējām zeltmatainajām princesēm ar bantēm matos. Arī parūka nelīdzēšot, jo tā varot nokrist dejas vidū. Un iedomājies! kaut ko tādu taču nedrīkst pieļaut. viss ilgais audzinātājas kompozicionālais darbs būs vējā. rrr.rrr.rr.

Sen taču ir laiks ikvienam Latvijā saprast, kas ir svarīgākais. Ne jau stulbas kustības, kompozīcija, frizūra, drēbes, runas izloksne, mašīnas marka, smarža, teātra apmeklējumu skaits vai dzīvesvieta. kad mēs beidzot pārstāsim būt tā_ir_labi_un_tā_pienākas_gudri, bet kļūsim sirds_gudri?

***
Reiz pavaicāju Šņukucim, kas viņa gribētu būt nākotnē. "Friziere", viņa klusiņām, klusiņām atbildēja.


.