par reņģītēm.

plkst. 4:12

Vai zini ko? Es nedaudz samulsu. Šonakt man prātā ienāca jancīgi spītīga doma izveidot savu emuāru. It kā tas būtu ļoti svarīgi. It kā man patiešām būtu ko tev un sev teikt. Es apņēmīgi klikšķināju podziņas, bakstīju klaviatūru līdz beidzot nonācu šeit.. un vairs nezinu ko tālāk.

Tā jau laikam ir, ka iesākums ir tas aizraujošākais, sarežģītākais un atbildīgākais.
Pašā pirmajā Bībeles pantā rakstīts, ka Iesākumā Dievs radīja debesis uz zemi. un gaismu. zvaigznes. liepas. koala lācīšus un sliekas. vaļus un reņģītes. un tad Dievs radīja vīrieti un sievieti. un tevi. Tāds pamatīgs un skaists Iesākums, vai ne? Ja tu kaut reizi savā mūžā esi redzējis zvaigžņotas debesis augusta naktī vai uzkāpis kokā, apķēries cieši ap zaru un ļāvis, lai negaisa vējš tevi šūpo, tu man piekritīsi.

Nu lūk. tagad piederētos ķerties pie lietas un ierakstīt gudrus vārdus, svarīgu atziņu, morāli. Bet tā kā šis ir teksts bez jēgas, es to nedarīšu. Šo tekstu es pabeigšu tā arī neiesāktu. Atstājot tev liepziedu smaržu. Dari ar to, ko vēlies.

"Iesākumā Dievs radīja debesis uz zemi." Tādi, lūk, Vārdi.

.