iz skolas.

17:15

Zinu jau zinu, es atkal nodarbojos ar bezmērķīgo aizņemtību. Bet gribēju tikai pastāstīt, ka šodien fakultātē bija tāda laba diena .
Pie mums bija žurnālisti Ivars Āboliņš un Ieva Alberte. Un es atkal no jauna apjautu,kāds milzīgs azarts tādā žurnālistikā var būt.
Ko tik viņi nav darījuši! Ieva ir nakti pavadījusi kaut kādā Lietuvas mežā, būdiņā, kamēr apkārt sirojuši vilki.Ivars četras dienas dzīvojis bomža ādā, guļot kāpņu telpās un gaidot milzīgajās rindās pēc zupas un zefīra.Inga Spriņģe, mūsu pasniedzēja, stāstīja kā reiz zvanījusi Lembergam uz mājām. Viņš pacēlis klausuli.
Inga: Vai Lembergs?
Lembergs: Nē, tāda šeit nav.
Inga: Ar ko es runāju?
Lembergs: Nu te tāds dārznieks, Jānis.
Inga: Bet kur ir Lembergs?
Lembergs: Ai, nu kaut kur vazājas apkārt.
Tas jau nekas, ka Aivars nemaz nepacentās mainīt savu balsi, kad šitās pīlītes pūta. Un žurnālistus Lembergs mēdz sagaidīt pidžamā, čībiņās un cienāt ar siltu pienu. :D Toties saviem tantukiem šis ir cepis zivis. Nav brīnums, ka puķu klēpji no viņām garantēti.
Ai, vispār riktīgi feini tajā skolā ir. Visādas inčīgas lietas var uzzināt. Piemēram, Lato ir vājība pret kaķiem. Viņš visus kaķus bezpajumtniekus mājās ārstē, un kaķu nemīlētāji ir viņa kvēlākie ienaidnieki. Un Aivaram Ozoliņam bija atkarība no Doom. 12 h diennaktī šis neatraujoties no ekrāna šāva uz cilvēkveidīgajiem monstriņiem.. Savukārt Armands Puče žurnālistiku sācis studēt ne jau kādas misijas apziņas dzīts, bet tikai tāpēc, ka gribējis par velti ceļot. Un Streips lekcijās allaž sēž uz galda, šūpo kājas un viņa mīļākā vārdu kombinācija ir Pēteris Pūtvējiņš.:D

Bet visvairāk es tajās lekcijās UZZINU PATI PAR SEVI.
Arī šodien. Vērtīgi.