Atomreakcija.

4:39

"Stockmann Trakās Dienas."
Špocīgi, bet daudziem cilvēkiem, ko pazīstu, šis vārdu savirknējums udzen šermuļus. Bet man gan patīk. Tā kopības sajūta, kad cilvēki bariem vien izplūst no universālveikala ar tualetes papīra ruļļiem padusē. Nē, nevis padusē, bet dzeltenajā maisiņā. :D
Tu drošvien nojaut, ka renesansē tualetes papīra nebija. Bet augstdzimušajiem vajadzēja ar kaut ko izpildīt tualetes papīra funkciju. Un viņi esot izmantojuši tam cālīšus. Jo kur nu vēl mīkstāks un maigāks materiāls? Es neākstos. Šo man vidusskolā stāstīja kultūras vēstures skolotāja. Labi, ka mūsdienās ir tādas Stockamann dienas, kurās tirgo Īstu papīru. (:

Bet ne par to šoreiz ir stāsts. Stāsts ir par cilvēkiem.
Es reiz biju uz izrādi Dailes teātrī „Ivonna. Burgundijas princese”. Rēzija tēloja kādu attīstībā atpalikušu meiteni Ivonnu, kuru spīta pēc apprecēja Burgundijas princis. Un pamazām visi sāka ienīst šo meiteni, jo viņas klātbūtne atgādināja cilvēkiem par saviem pārkāpumiem, sīkajiem apslēptajiem grēciņiem. Vesels bars sāka domāt, kā Ivonnu nogalināt. Un Skrastiņš ar bailēm acīs teica tādus vārdus: „Es esmu viņā iekšā”. Viens no spilgtākajiem šī gada citātiem, manuprāt. Tāda patiesība. Mūsos iekšā ir visi cilvēki, kurus esam satikuši. Un viņos esam mēs. Viņu domās un atmiņās. Un to nekādi navaram mainīt mēs paši. Tāpēc jābūt tik ļoti uzmanīgiem ar to, ko darām citu priekšā. Ko sakām. Mēs nesam atbildību par sevi ikviena satiktā priekšā. Mēs veidojam mūsu līdzgaitnieku dzīvi. Mēs esam atomi viņu molekulā un frāzes viņu teorijās.

Vācietim ir tāds dzejolis:

Neej garām,
Jo tu esi atoms
Manā neatklātā molekulā,
Frāze – neatklātā teorijā,
Zvaigzne – neatklātā galaktikā.

Netici tiem, kuri gudri melo.
Katrs pretimnākošais ir Kolumbs,
Un, ja pārāk maz ir Ameriku,
Tici –Tā nav Ameriku vaina.

Neprot, neprot cilvēkbērnu āda
Saules gaismu pārvēst hlorofilā.
Cilvēks paliek daudzsološs kā pumpurs,
Viņam bail no zieda eksplozijas.

Neej garām,
Nebaidies
Un tici –

Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla,
Bet vienalga – tu man paliec atoms.

Un vienalga, kas man dzīvē būsi –
H20 vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība –
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Viss vienalga – tu mans atoms esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.

Nepazūdi. Asins pārliešanā
Tad var iznākt liktenīga kļūda.


Viss vienalga, ko tu man tagad teiksi. Arī Tu mans atoms esi. Diez kāda būs mūsu reakcija?


*