Atminēties senas dienas. To, kā priecājos, smējos, raudāju. Gulēju vai izlikos, ka guļu bērnībā. Kā gāju makšķerēt un kūpināju zivis. Kā raku kurkuļu dīķīti dārza vidū. Kā nopludināju skolas pirmo stāvu. Kā skapītī sildīju vistas olas, cerot, ka izšķilsies cālīši. Kā rakstīju savu pirmo dzejoli un pirmo dienasgrāmatu.
Nesen ģimenes draugi revidēja savus mantu krājumus. Pirms 20 gadiem viņi atbrauca no Amerikas uz Latviju, un kopš tā laika viņiem mājās stāvēja daudz sapakotas kastes. Pilnas ar jaunām vecām mantām. Tad nu tagad man ir Calvin Klein zeķubikses no 1990. gada kolekcijas. Un es točna jūtos, kā paceļojusi laikā.
Man patīk ceļot arī iedomātā nākotnē. Sapņot. Par 31. jūlija rītu un izpūrušiem matiem. Par smiekliem. Par to, ko mani draugi darīs pēc gadiem. Par to, kā mīļās meitenes izskatīsies kāzu kleitās. Par to, kā puiši viņas bildinās. Man patīk sapņot par to, kā iekārtosim dzīvokli, kā krāsosim sienas un naktī ēdīsim picu. Man patīk sapņot par skaistām vecumdienām, siltu kamīnu, šūpuļkrēslu un vīra raupjo, bet drošo roku.
Galu galā man patīk dzīvot arī tagadnē. Piedzīvot to mirkli, kad nākotne pārtop pagātnē. Man patīk sēdēt skolas bibliotēkā, klikšķinot klaviatūras taustiņus un vērojot, kā paiet laiks.
Pēc gadiem, varbūt jau pēc nedēļām vai dienām, man šo bezmērķīgo minūšu būs žēl. Bet šodien nē. šodien man patīk vienkārši iedomāti ceļot. un vērot.
CĀLĪŠI.
AtbildētDzēsttā ir mana vājība (: eh, ceru, viendien kāds man tādu dāvās.
man patīk kastes ar jaunām vecām mantām. patīk rakties krāmos ((: un ne tikai, protams.
ceļot iedomu takās arī protu un piekopju, bet man ir pamatotas aizdomas, ka man nevajadzētu, heheh.
hhm. bet patīkams ieraksts!
Tikai nav punkts aiz virsraksta :o Vai tā būtu jauna ēra? :)
AtbildētDzēstak, patiešām. :D nebiju piefiksējusi, ka visur citur punkti ir!
AtbildētDzēst