spulgas actiņas.

Gulēsim šonakt teltī - 
mums sienāžu folkkoncerts jāklausās.
Mēness dzeltenā stīpā
dzeltenas zvaigznītes iekārsies,
bet apkārt kā mirāžas liesmiņas
jāņtārpiņi laidīsies.
Nāc, gulēsim šonakt teltī,
mūs sagaida sīcošu odu bars
Un, kamēr vien viļņu muguras slapjās
krastam pret pēdām sitīsies,
četras spulgas actiņas
vasaras naktī vērsies.
                      /G.K./


Ak vai, kā man šovakar gribas tur atpakaļ. vasarā. kad mēs stopējām pa Itāliju. tās sajūtas -  brīvība, trakums, neziņa. 
man gribas to vakaru teltī, par kuru Gundega uzrakstīja dzejoli. man gribas tās jāņtārpiņu gaismiņas, un pārsteidzošās mīlestības un dāvanas sajūtu. man  gribas dzirdēt māsas elpu un guļammaisa švīkoņu un sajust to apziņu, ka ir tik labi būt kopā.
 un gribas man plašu mieru un maziņas ilgas pēc mājām un piederības. pēc siltām plaukstām. un negribas nekādas rūpes. ne manas, ne manu mīļo rūpes. es gribu to vienkāršību. jā, es gribu dzīvot vienkāršāk. necelt iedomātas barjeras, nedomāt piespiedu kārtā. bļaut, ja gribas. raudāt, ja gribas. un klusēt, ja gribas. es negribu, ka tas nodara citiem sāpes. bet es gribu būt brīva.

nu, izdari kaut ko traku! kaut ko priekš sevis. ko kaut galīgi ne pa tēmu. lai es varu skatīties, smieties un priecāties. 
lēkāt un spiegt no prieka par to, ka tu esi traks. un tāpēc es arī gribu būt traka. nu, atsūti man foto "lūk, es slēpoju pa trotuāru" vai "lūk, es ar guašas krāsām izkrāsoju dzeltenu istabu". 
"lūk, es ēdu austeres un astoņkāji." 
"lūk, es staigāju pliks pa Rīgas jumtu korēm"
"lūk, es ziemas zābakos brienu pa jūru un dzeru kakao".

tu vari arī nesūtīt foto. tu vispār vari nelikties par mani ne zinis.
 man tikai ļoti gribas, lai pasaulē būtu daudz, daudz, daudz tādu traku.