nošu atslēga.

vai zinat? augusta beigās Ventspilī būs īpašs pasākums. baptistu dziesmu svētki. simtiem dziedātāju, desmitiem koru, brīnišķīgas dziesmas un aizrautīgi diriģenti.

šovakar biju uz kopkora mēģinājumu. un jau šeit, samērā mazā sastāvā mācoties svētku repertuāru, izkusu. tik skaisti! nesen rakstīju, ka pērkona negaiss priekš manis ir skaistākā dabas parādība. kora mūzika, šķiet, ir skaistākā mākslas izpausme. tā pārspēj pat teātri (un tas jau ir daudz.) 

ehh.. tieši šajā brīdī man nedaudz gribētos pasmaidīt, taču nevaru to izdarīt. jo manas emociju izpausmes ir ierobežojis.. mm.. uz sejas sakaltis māls. pietam - zaļš. nav jau tik traki, zaļš man tīri labi piestāv. un zaļai sejai ir kāda priekšrocība - nevar redzēt brīžus, kad esi zalš no skaudības. vai pavisam jauniņš un zaļš. vai aiz nelabas dūšas nokrāsojies zaļš. tādēļ vieglāk ir citiem grozīt smadzenes. 

taču šovakar manos plānos to darīt nav, tādēļ eju mazgāties. un pēc tam padzerties. un pēc tam - gulēt. un es pavisam noteikti nezinu, kādēļ tev tas būtu jāzina un kādēļ uzrakstīju iepriekšējās rindiņas, un vēl jo mazāk es zinu - kādēļ tu tās izlasīji. jo tās ir absolūti nesvarīgas. Kurts Vonnegūts teiktu - slima suņa murgi. nē, nu tā tieši viņš neteiktu. bet doma būtu tāda pati. labi, ka es neesmu Kurts Vonnegūts, tāpēc es tā nesaku. es saku - arlabunakti. vai labrīt. vai labdien. vailabjekurudiennaktslaiku. (:

p.s. šovakar dzēru bērnu kafiju. kā vecos  laikos. un klāt piegrauzu piparmētršokolādītes. arī kā vecos  laikos.

p.s.s. šodien Rīgā bija 30 grādi. pilnīgi neticās, ka šad un tad šeit mēdz uzsnigt arī sniegs.