Vakar man uzdeva kādu vienkāršu jautājumu: "Ko tu šobrīd visvairāk vēlies?"
Es varēju iedomāties daudzas lietas, ko vēlos citiem. Mammiņai, tētim, Helēnītei, Agnesei, savai draudzei, korim.. Tās lietas, kas man sāp par citiem. Tās lietas, ka mani darītu laimīgu un atvieglotu.
Bet ko es vēlos tieši sev? Es nudien nezināju atbildi. Vakar braucu mājās, un vēl aizvien domāju. Gāju gulēt.. un domāju. Jo visa kā ir gana. Ir pat brīnišķīgi. Dievs man dāvina tik skaistu laiku. Tik skaistas lietas varu pieredzēt, izdzīvot, redzēt, sajust. Vispār jau jaunam būt ir tīri feini, ne?
Mācīties mīlēt (un arī kaut ko iemācīties). Mācīties mīlēt Dievu, cilvēkus, pasauli. Mīlēt ar darbiem un izvēlēm, ne tikai sajūtām un iedomām. Grūti man tā lieta padodas.
Pēdējais teikums ir pilnīgi un galīgi aplams!
AtbildētDzēst