jā, jā. jau kārtējo reizi šodien. man laikam kāda nekāda nostaļģija šodien. tāpēc patīk pārcilāt tos vecos gabalus.
šis literatūras skolotājas uzdevums man likās absolūti nejēdzīgs. uzrakstīt dzejoli kā veltījumu Ojāram Vācietim. Bet, mīlīt! Es taču dzeju rakstīt nemāku! tad nu rezultāts sekojošs:
Veltījums Ojāram Vācietim
Priekšvēsture (divos teikumos)
Izlasot Ojāra Vācieša dzejas krājumus „Klavierkoncerts”, „Es tevī esmu iemīlējies, pasaule!” un „Uz putnu lielceļa” es jutos manāmi apmulsusi- dzejnieka talants, feinās dzejas un kodolīgi- sarkastiski- mīlīgi- ironiski tiešais skatījums uz dzīvi, dažādām parādībām, vēlamiem un ne tik vēlamiem objektiem, ar ko mums dzīves laikā nākas itin bieži saskarties (piemēram, tarakāniem un prusakiem, kā arī mīlestību un perfekcionistu pareizību, kas ir gandrīz divreiz grūtāk iznīdējamas parādības kā pirmīt minētie kaitēkļi), lika man atkal no jauna apzināties savu šauro skatījumu uz dzīvi (ko īpaši šauru padara aizspriedumu ne visai vēlamā klātbūtne), pieredzes trūkumu un radošā gara reto klātesamību, tādēļ mani pārņēma nihilistiskas sajūtas, kas, caurvijoties ar dažnedažādiem līdzīgiem uzskatiem un apkopojot kopainā, pārsteidzoši atgādināja dadaistu skatījumu uz dzīvi, tieši tādēļ manī atausa senaizmirstas gudrības- sev pāri jau tik un tā nepārkāpsi; labāk zīle rokā, nekā mednis kokā; ja Muhameds nenāk pie kalna, kalnam jānāk pie Muhameda; dar’ ko var, dar’ ko var- Latvijai ir jāuzvar! (galu galā- riteni izgudrot no jauna arī nav saprātīga cilvēka cienīgi!) un es nolēmu piebiedroties lāga dvēselēm- dadaistiem un radīt dzejoli, kura izdošanās / sakarīgums / panākumi kultūras, vai pareizāk sakot- antikultūras mīļotāju vidū būs atkarīgi no pilnīgas nejaušības. Tas tā- īsumā.
Paskaidrojumi
Pirms dzejas rakstīšanas es veicu sekojošus priekšdarbus:
*Paņēmu baltu lapu, pildspalvu un O. Vācieša dzejas krājumus
*Ikkatru O. Vācieša dzejā atrasto jautājumu pārrakstīju uz baltās lapas
*Jautājumus sanumurēju secībā no 1 līdz 53
*Atradu skaidrojumu vārdam- dadaisms:
Izcelsme- franču dadaēsme. Dada- koka zirdziņš (bērnu sarunvalodā). Modernistisks novirziens Rietumeiropas literatūrā un mākslā. Dadaisms radās 1916. gadā kā protests pret 1. pasaules karu un pilsonisko mākslu. Dadaisms nihilistiski noraidīja mākslas tēlainību un tradīcijas. Dadaisti darināja tīši bezjēdzīgas kompozīcijas.
*Izdomāju veidu, kādā veidošu dzeju: iedomāšos skaitli no 1 līdz 53, jautājumu, kas apzīmēts ar iedomāto skaitli ierakstīšu dzejā. Atbildi uz jautājumu meklēšu šādā veidā- izvēlēšos dzeju krājumu, iedomāšos lapaspusi un rindiņu numuru , kuru ierakstīšu dzejolī. Kā dzejas nosaukumu izvēlējos otrā dzeju krājuma 12. dzejas nosaukumu.
*Tas tā- īsumā.
Rezultāts
Izskaidrošanās pastā
Ko tu te dari lielpilsētā un divdesmitā gadu simtā?
Viņam bija mānija- sildīt.
Dod man papīru un es tev rakstīšu.
Kāpēc daudziem jums ir divas kājas?
Kad daudzdomu vietā
Grāvracis raka grāvi starp mums
Kur uz mūžiem apgūluši.
Tad kāpēc tu drīksti redzēt vairāk par mums?
Es metīšu zīli tev lejā
Nebaidies.
Kas tevi gaida?
Runā tad, lai tevi sadzird brīvi
Ziedu putekšņiem aplipis vārds
Pie nātres skāries.
Tu atnāci man pasacīt paldies?
Es baidos būt bezpartejisks
Lai mans vēders ietu gāzt iekārtu.
Secinājumi
Vairākas reizes pārlasot un mēģinot iedziļināties tapušajā dzejā (tajā pat laikā skaidri apzinoties, ka šāda rīcība klaji pārkāpj dadaistu principus) es secināju vairākas lietas:
*Nejaušībā ir liels spēks, līdz ar to pati nejaušība ir spēks.
*Arī ar nejaušības palīdzību var uzmeistarot dažus sakarīgus teikumus.
*Dzejas nosaukums ir gandrīz tik pat svarīgs kā pati dzeja. Varbūt pat nedaudz svarīgāks.
*No manis sanāktu draņķīgs dzejnieks un vēl draņķīgāks dadaists.
*O. Vācieša dzeja pat uz dullo sakārtota pauž noteiktu domu / as un priekš manis ir tik pat neatvairāma kā autora orģinālversija, no kā izriet, ka -->
*O. Vācietis, pat klāt neesot ir izcils dzejnieks.
Ieteikumi / ierosinājumi
Labāk tomēr samierināties ar medni kokā un O. Vācieša dzejas lasīt un mācīties tādas, kādas tās gribējis redzēt autors, nevis kāds dulls papuseinihilists.
Tas tā- īsumā.
:D*
AtbildētDzēst* tas tā - īsumā!
man jau arī bija īsumā. bet ne tik lakoniskā īsumā kā tev. :D
AtbildētDzēst