trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

z e ķ u b i k s e s

Patīk man ceļot laikā.

Atminēties senas dienas. To, kā priecājos, smējos, raudāju. Gulēju vai izlikos, ka guļu bērnībā. Kā gāju makšķerēt un kūpināju zivis. Kā raku kurkuļu dīķīti dārza vidū. Kā nopludināju skolas pirmo stāvu. Kā skapītī sildīju vistas olas, cerot, ka izšķilsies cālīši. Kā rakstīju savu pirmo dzejoli un pirmo dienasgrāmatu.

Nesen ģimenes draugi revidēja savus mantu krājumus. Pirms 20 gadiem viņi atbrauca no Amerikas uz Latviju, un kopš tā laika viņiem mājās stāvēja  daudz sapakotas kastes. Pilnas ar jaunām vecām mantām. Tad nu tagad man ir Calvin Klein zeķubikses no 1990. gada kolekcijas. Un es točna jūtos, kā paceļojusi laikā.

Man patīk ceļot arī iedomātā nākotnē. Sapņot. Par 31. jūlija rītu un izpūrušiem matiem. Par smiekliem. Par to, ko mani draugi darīs pēc gadiem. Par to, kā mīļās meitenes izskatīsies kāzu kleitās. Par to, kā puiši viņas bildinās. Man patīk sapņot par to, kā iekārtosim dzīvokli, kā krāsosim sienas un naktī ēdīsim picu. Man patīk sapņot par skaistām vecumdienām, siltu kamīnu, šūpuļkrēslu un vīra raupjo, bet drošo roku.

Galu galā man patīk dzīvot arī tagadnē. Piedzīvot to mirkli, kad nākotne pārtop pagātnē. Man patīk sēdēt skolas bibliotēkā, klikšķinot klaviatūras taustiņus un vērojot, kā paiet laiks.
Pēc gadiem, varbūt jau pēc nedēļām vai dienām, man šo bezmērķīgo minūšu būs žēl. Bet šodien nē. šodien man patīk vienkārši iedomāti ceļot. un vērot.

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

spulgas actiņas.



Gulēsim šonakt teltī - 
mums sienāžu folkkoncerts jāklausās.
Mēness dzeltenā stīpā
dzeltenas zvaigznītes iekārsies,
bet apkārt kā mirāžas liesmiņas
jāņtārpiņi laidīsies.
Nāc, gulēsim šonakt teltī,
mūs sagaida sīcošu odu bars
Un, kamēr vien viļņu muguras slapjās
krastam pret pēdām sitīsies,
četras spulgas actiņas
vasaras naktī vērsies.
                      /G.K./


Ak vai, kā man šovakar gribas tur atpakaļ. vasarā. kad mēs stopējām pa Itāliju. tās sajūtas -  brīvība, trakums, neziņa. 
man gribas to vakaru teltī, par kuru Gundega uzrakstīja dzejoli. man gribas tās jāņtārpiņu gaismiņas, un pārsteidzošās mīlestības un dāvanas sajūtu. man  gribas dzirdēt māsas elpu un guļammaisa švīkoņu un sajust to apziņu, ka ir tik labi būt kopā.
 un gribas man plašu mieru un maziņas ilgas pēc mājām un piederības. pēc siltām plaukstām. un negribas nekādas rūpes. ne manas, ne manu mīļo rūpes. es gribu to vienkāršību. jā, es gribu dzīvot vienkāršāk. necelt iedomātas barjeras, nedomāt piespiedu kārtā. bļaut, ja gribas. raudāt, ja gribas. un klusēt, ja gribas. es negribu, ka tas nodara citiem sāpes. bet es gribu būt brīva.








nu, izdari kaut ko traku! kaut ko priekš sevis. ko kaut galīgi ne pa tēmu. lai es varu skatīties, smieties un priecāties. 
lēkāt un spiegt no prieka par to, ka tu esi traks. un tāpēc es arī gribu būt traka. nu, atsūti man foto "lūk, es slēpoju pa trotuāru" vai "lūk, es ar guašas krāsām izkrāsoju dzeltenu istabu". 
"lūk, es ēdu austeres un astoņkāji." 
"lūk, es staigāju pliks pa Rīgas jumtu korēm"
"lūk, es ziemas zābakos brienu pa jūru un dzeru kakao".




tu vari arī nesūtīt foto. tu vispār vari nelikties par mani ne zinis.
 man tikai ļoti gribas, lai pasaulē būtu daudz, daudz, daudz tādu traku.




ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

trakās baļluks.


Ahh, kā man patīk būt kopā ar draugiem! Sildīties vilnas zeķītēs, cept vafeles un smieties.

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

elēģija.

rudens ir tāds savāds gadalaiks.
ne tas rudens, kas aiz loga, bet tas, kas sirdī.

pirms brīža smaidīga un laimīga cepu kēksu.
tagad klausos, kā dzied Rēzija, skatos senas bildes un raudu. ne aiz skumjām, bet aiz rudens.




Šo klausījos kādas 10 reizes. apbur. tik spēcīgi.
 Pāri upei. http://www.youtube.com/watch?v=E0Nwup6sy3o

Vienkārši skaisti. Ar minimālu kustību panākta tāda īstuma sajūta.
Kā caur pelniem. http://www.youtube.com/watch?v=JEIHJVC69ig&N 

Nebeidzami mīļi.
 Pasaciņa. http://www.youtube.com/watch?v=mQQeOQbROGE&NR=1

Atminos, kā ar teātra meitenēm pēc dejošanas mēģinājuma gulējām visas rindiņā uz paklāja, ar slapjām acīm, un dziedājām šo.
 Apturi mani. http://www.youtube.com/watch?v=KOMoM8eJEjs&NR=1




+ tāda bezspēcība, kad otram ir grūti, bet es nezinu, kā palīdzēt. rrr. dusmas uz sevi.