galīgi dulli.

Ārprāts. Aizvadītajās dienās noticis tik daudz. tik ļoti, ļoti daudz.

Ja vēlētos uzrakstīt visu pārdzīvoto, piedzīvoto, visas emocijas, satraukumu, prieku, šoku, sajūsmu, šķiet aizņemtu vismaz 3 metrus interneta bezrobežu telpas. Tāpēc labāk šeit vienkārši atstāšu nelielu fotoreportāžiņu. 

 

Nedēļas nogalē Ventspilī norisinājās vienreizējs pasākums. Latvijas baptistu dziesmu svētki. Svētku atklāšanas koncertu sanāca arī vadīt.

 Politiskā reklāma.

Šajā brīdi vēl neviena no abām nonojauš, ka turpmākās stundas pilnībā visu mainīs.

Pa vidu starp visiem koncertiem, ar Kārli aizbraucām uz Saldu. 

Tur man bija ēnu izrādē jāspēlē. 

Mazie bērniņi publikā bija vienreizēji. 

Deva tādu motivāciju censties.

Un tad pienāca vakars. Nakts. Nakts Pāvilostā. Zvaigznes, mēness, jūra, makšķernieki un makšķerkāti ar mazām lampiņām galos, viens nenormāli uztraucies puisis, viena neko nezinoša meitene. bildinājums. ārprātīgs pārsteigums. Jā!  trīcoši ceļi. asaras. smiekli. un divi nenormāli uztraukušies, bet laimīgi jaunieši.

bet ziniet, nekas nav tā, kā izskatās bildēs. ir daudz labāk.

ēnu spēles.

Šodien mēģinājums, parīt izrāde. Jee.

Lūk, bildes no iepriekšējā izbraukuma ar Genesis. 7 dienas.

patīk man šitais mazais vīriņš.

nostiepti pirkstgali.

Vakar man uzdeva kādu vienkāršu jautājumu: "Ko tu šobrīd visvairāk vēlies?"  

Es varēju iedomāties daudzas lietas, ko vēlos citiem. Mammiņai, tētim, Helēnītei, Agnesei, savai draudzei, korim.. Tās lietas, kas man sāp par citiem. Tās lietas, ka mani darītu laimīgu un atvieglotu.

Bet ko es vēlos tieši sev? Es nudien nezināju atbildi. Vakar braucu mājās, un vēl aizvien domāju. Gāju gulēt.. un domāju. Jo visa kā ir gana. Ir pat brīnišķīgi. Dievs man dāvina tik skaistu laiku. Tik skaistas lietas varu pieredzēt, izdzīvot, redzēt, sajust. Vispār jau jaunam būt ir tīri feini, ne? 

Bet ir tomēr viena lieta, ko vēlos ļoti, ļoti.  
Mācīties mīlēt (un arī kaut ko iemācīties). Mācīties mīlēt Dievu, cilvēkus, pasauli. Mīlēt ar darbiem un izvēlēm, ne tikai sajūtām un iedomām.  Grūti man tā lieta padodas.

nošu atslēga.

vai zinat? augusta beigās Ventspilī būs īpašs pasākums. baptistu dziesmu svētki. simtiem dziedātāju, desmitiem koru, brīnišķīgas dziesmas un aizrautīgi diriģenti.

šovakar biju uz kopkora mēģinājumu. un jau šeit, samērā mazā sastāvā mācoties svētku repertuāru, izkusu. tik skaisti! nesen rakstīju, ka pērkona negaiss priekš manis ir skaistākā dabas parādība. kora mūzika, šķiet, ir skaistākā mākslas izpausme. tā pārspēj pat teātri (un tas jau ir daudz.) 

ehh.. tieši šajā brīdī man nedaudz gribētos pasmaidīt, taču nevaru to izdarīt. jo manas emociju izpausmes ir ierobežojis.. mm.. uz sejas sakaltis māls. pietam - zaļš. nav jau tik traki, zaļš man tīri labi piestāv. un zaļai sejai ir kāda priekšrocība - nevar redzēt brīžus, kad esi zalš no skaudības. vai pavisam jauniņš un zaļš. vai aiz nelabas dūšas nokrāsojies zaļš. tādēļ vieglāk ir citiem grozīt smadzenes. 

taču šovakar manos plānos to darīt nav, tādēļ eju mazgāties. un pēc tam padzerties. un pēc tam - gulēt. un es pavisam noteikti nezinu, kādēļ tev tas būtu jāzina un kādēļ uzrakstīju iepriekšējās rindiņas, un vēl jo mazāk es zinu - kādēļ tu tās izlasīji. jo tās ir absolūti nesvarīgas. Kurts Vonnegūts teiktu - slima suņa murgi. nē, nu tā tieši viņš neteiktu. bet doma būtu tāda pati. labi, ka es neesmu Kurts Vonnegūts, tāpēc es tā nesaku. es saku - arlabunakti. vai labrīt. vai labdien. vailabjekurudiennaktslaiku. (:

p.s. šovakar dzēru bērnu kafiju. kā vecos  laikos. un klāt piegrauzu piparmētršokolādītes. arī kā vecos  laikos.

p.s.s. šodien Rīgā bija 30 grādi. pilnīgi neticās, ka šad un tad šeit mēdz uzsnigt arī sniegs.

pļūtenes.

/brīsniņš no vasaras/

šajā vasarā viena nedēļa bija citāda kā pierasts. izaicinājums man. biju kādā nometnē. virtuvē. vairākas dienas cēlos agri, agri un steidzu smērēt maizītes, griezt siera desu, rīvēt burkānus, šķaidīt sulu, ielekt dīķī, mizot kartupeļus, vārīt tēju, saldēt Jungle Pop'us, ielekt dīķī, kapāt kāpostus, griezt banānus, gaiņāt lapsenes, ielekt dīķī.. līdz kādam vakaram.

jaunieši bija sapulcējušies ārā uz vakara sapulci. dziedāja dziesmas.. līdz kādas dziesmas laikā sacēlās vējš. mākoņi milzu ātrumā tuvojās nelielajam cilvēku bariņam, nostājās virs mums (jāteic gan, ka pāris kilometru rādiusā) un sāka dejot. pirmo reizi redzēju, ka mākoņi var tā dejot! tā kā filmās, kad rāda paātrinājumā.

lietus tā arī nesāka līt. pametu acis apkārt un ieraudzīju uzkalniņu, bet uzkalniņa galā - krēslu. aizsteidzos līdz turienei, apsēdos un turpināju vērot. sāka zibeņot. visapkārt plaiksnīja zibens. dārdēja pērkons. pamazām sāka līt. es sēdēju. lietus lēnām spraucās caur jaku dziļāk.. drīz jau biju slapja viscaur. bet zibens turpinājās. asaras sajaucās ar lietu.

kādus mirkļus vēlāk jau sēdēju sausās drēbēs uz balkona. Kārlis, es un vēl vairāki. vienkārši sēdējām un skatījāmies. un bija tik neizsakāmi skaisti.

pērkona negaiss vēl aizvien ir draudīgākais, vilinošākais, skaistākais, kas dabā priekš manis radīts.

rudzi.

/brīsniņš no vasaras/

Naudas zīmes mūžs, atkarībā no lietošanas intensitātes, ir 2-5 gadi.

Latvijas uzņēmumu vidējais mūža ilgums ir 7,5 gadi.

Lāču vidējais mūža ilgums ir 20 gadi.

Manas mammiņas un tēta pašreizējais laulības ilgums - 37 gadi. un 20 no tiem pavadīti arī kopā ar mani. ārprāts. kur viņiem tik daudz pacietības un mīlestības?

pirms kāda laika nolēmu cept pankūkas par godu šim notikumam - mammiņas un tēta laulību gadadienai. tad, kad visi jau gulēja, izrausos no gultas, aiztipināju līdz virtuvei. sameklēju olas, pienu.. un secināju, ka mājās nav kviešu milti. toties rudzu milti papilnam. tad nu nolēmu taisīt tumšās. ieslēdzu radio. un tur skanēja Instrumentu "Zemeslodes". Kamēr pannā šprakšķēja eļļa un mīklas pikucis ieguva izteiksmīgākas formas, uzrausos uz palodzes un klausījos.. viens no maniem mīļākajiem šīs vasaras mirkļiem. kaut tādu man šogad tik daudz!

Plkst. 3:30 uz virtuves galda nogūla šķīvis ar pankūkām, un es ievēlos atpakaļ gultā. tā vienkārši un jauki. 

tad, kad liels prieks.

Klausos Norah Jones.

Skatos senas bildes.

Atminos skaistus brīžus.

Ēdu šokolādes saldējumu.

Baudu vasaru. brīvlaiku. nakti. brīvību.

Uhh. tik daudz darāmā...jūtos nostrādājusies. Viss. Jāiet gulēt.