gribugribugribu.

man šodien tik ļoti daudz ko gribas. vasaru, tulpes, Itāliju, telti, šūpoles, suņus, upi, ne_odus, jumtiņu, guļammaisu, rupjmaizi.

kaut ko no tā visa:

puantes.

šobrīd sajūtu šo: Sigur Ros. Salka.

liekas, ka šodien es beidzot pamodos. līdz ar tiem pūpoliem, kas uz virtuves galda.
manā uztverē ir noticis sprādziens. mazā eksplozija.
un šī diena ir Mans Jaunais Sākums.


Vēl vakar es pierakstīju šos vārdus kā samierināšanos. kā sevis žēlošanu un otra noliegšanu.
Zem taviem zemajiem griestiem,
Pie tava laternu staba,
Uz tavas slīdošās skatuves
Stāv mani aktieri un skumst.
      Līdz galam neizspēlēti
     Stāv mani rekvizīti,
     Un tavās plaukstās deg aplausi-
     Nevienam neveltīti.
Nav vērts!
Tava sirds tik un tā to noklusētu.
Nav vērts,
Jo priekškaru tāpat neviens neatvērtu.
Nav vērts
Deldēt plaukstas par izrādi lētu.
Nav vērts,
Jo tik un tā neviens to nedzirdētu.
Nav vērts.                     /MF/


vēl vakar es raudāju un domāju, ka tiešām nav vērts. ka ilgas nav vajadzīgas. iztēle ir nenozīmīga - kniepadatas galiņš realitātē. ideāli ir tikai sapņu atliekas. un tos nav vajadzīgs elpināt. lai nomirst dabīgā nāvē.
šodien es par to smejos.


jo tieši kniepadatas galiņš kutina papēžus un liek lēkāt no prieka. un elpa darbina jūtas. sajūtas. izjūtas.

"Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojat to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?"

/Jesajas 43:18/

šodien es smejos.

elpa.

man patīk naktis. 


tad apkārt ir kluss. un es varu smaidīt, klusītēm dejot, gulēt uz grīdas, glūnēt tumsai sejā, klausīties, nedomāt, lasīt vecas pastkartītes, saļimt, sildīties, raudāt, elpot dziļi.
neviens neredz un nejautā, kāpēc. un arī pašai sev nav jāatbild.

jā. man patīk naktis.